Banku vēsture no XVII gadsimta līdz mūsdienām

XVII un XVIII gadsimts

Ievērojot lielo peļņu, ko guvuši baņķieri, arī valdības sāk atvērt bankas, izmantojot to peļņu valsts finansēšanai. Pirmā valsts atbalstītā banka ir Venēcijas Banco Giro, kas savu darbību sāk 1617. gadā. Zviedrijas Banka tiek dibināta 1668. gadā un tā ir pirmā nacionālā banka. Pirms astoņpadsmitā gadsimta beigām Anglijas Banka kļūst par vienu no visu laiku spēcīgākajām bankām, pateicoties tam, ka tajā glabājas gandrīz viss tautas zelts. Šajā laikā bankas tiek noņemtas no naudas aizdevēju rokām un pārvietotas uz privātā sektora bankām. Banku darbība tagad ir daļa no komerciālās dzīves www.lantop.se.

XIX un XX gadsimts

Sāk parādīties mūsdienīgs banku darbs, jo daudzas mazās bankas apvienojas, lai veidotu lielas iestādes, un čeki kļūst par vienotu metodi naudas pārskaitīšanai.

20. gadsimta sākuma periods piedzīvo Lielās Depresijas periodu, kurā banku ciestās neveiksmes izplatās sniega bumbas ātrumā, dzenot izmisumā baņķierus, kuriem nākas daudz saskarties ar aizdevumiem, kuru aizņēmējiem nav nepieciešamo līdzekļu to atmaksai. Ar nākotnes peļņas iespējām, kas izskatās diezgan bezcerīgas, kapitāla investīcijas un būvniecība palēninās vai izbeidzas pilnībā. Ņemot vērā slikto kredītu pieredzi un nākotnes perspektīvu pasliktināšanos, lielo krīzi pārdzīvojušās bankas aizdevumu jomā kļūst daudz piesardzīgākas un izvēlīgākas.

Bet, kad Otrā pasaules kara izdevumi izposta bankas visā pasaulē, tiek veikti pasākumi. 1944. gadā delegāti no četrdesmit četrām valstīm tiekas Brettonvudā, Ņūhempšīrā, lai izveidotu globālu banku sistēmu. Tiek izveidots Starptautiskais valūtas fonds un Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības banka, kas tagad ir daļa no Pasaules Bankas. Valūtas kursi kļūst fiksēti (lai gan tie var tikt mainīti), un visām valūtām jābūt konvertējamām priekš tirdzniecības. Šajā periodā galvenā uzmanība tiek pievērsta investīciju aizsardzībai, jo bankas piedzīvo daudz neveiksmju, parasti karadarbības laikā. Korporācijas, kā piemēram, Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija Amerikas Savienotajās Valstīs, tiek attīstītas tikai šim mērķim. Dažās valstīs bankas savam pakalpojumu sarakstam pievieno klāt citas finanšu funkcijas. Vācijā bankas ir rūpniecības uzņēmumu galvenie īpašnieki, un Francijā bankas piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus. Amerikas Savienotajās Valstīs bankām ir aizliegts pārņemt nefinanšu sabiedrības. Šodien bankas apkalpo gan nozari, gan privātos iedzīvotājus visā pasaulē, un, lai gan tās atšķiras atkarībā no katrs valsts regulējumu līmeņa, starptautiskais tīkls ir padarījis bankas par patiesi globālu veidojumu. Un patiešām- jebkuras valsts ekonomika ir tieši atkarīga no tās banku sistēmas drošības.

XXI gadsimts

XXI gadsimta sākumā norisinājās esošo banku apvienošanās un citu finanšu starpnieku jeb nebanku finanšu iestāžu parādīšanās šajā tirgū. Lielie korporatīvie spēlētāji sāk atgriezties finanšu pakalpojumu sabiedrībā, sastādot konkurenci izveidotajām bankām. Galvenie piedāvātie pakalpojumi ir pensijas, aizdevumi, ātrie kredīti, apdrošināšana, naudas tirgus un riska ieguldījumu fondi, un vērtspapīri. Vien līdz jaunās tūkstošgades pirmā gada beigām pasaules lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju tirgus kapitalizācija ietver jau veselas četras nebanku kompānijas. Kā rezultātā bankām nākas dažādot arī savus piedāvātos pakalpojumus, kas laika gaitā mazina atšķirību starp tām un nebanku uzņēmumiem. Tāpat arī pirmajā jaunā gadsimta desmitgadē ir vērojama pēdējo desmitu gadu laikā veikto banku tehnisko jauninājumu kulminācija, un tā ir krasa pāreja no tradicionālās bankas uz interneta banku (lån).

2008. gadā banku sistēma piedzīvo krīzi visā pasaulē, kas liek daudzām bankām bankrotēt un valstu līderiem pieņemt lēmumu par to, vai izlietot valsts līdzekļus to glābšanai.