Ērmīgais Mr Robot pavadījums

Ja būtu jāatšķir viens vienīgs elements, kas vislabāk raksturotu televīzijas drāmas Mr Robot, tā noteikti ir pārņemošā satraukuma un paranojas sajūta, ar kādu seriāla autori to ir dāsni apdāvājuši. Tā sākas līdz ar pirmajiem pilota epizodes kadriem, kurā vīri melnos uzvalkos, kuri šķietami izseko jauno hakeri, Ramija Maleka tēloto, Eliotu Andersonu, lai arī kur viņš neietu kiirlaenud. Katrs turpmākais sižeta notikums atklāj jaunus, vēl dziļākus, šovu pārņemošās, sazvērestības līmeņus, radot nenoteiktības sajūtu, kļūstot arvien grūtāk atšķirt, kuriem stāsta tēliem drīkst uzticēties un kuriem nē. Laikam ejot, ekrānā demonstrētā vajāšanas sajūta pārņem arī skatītāju.

Eliota disociatīvie identitātes traucējumi padara viņu par gaužām neuzticamu stāstītāju un, seriāla notikumiem attīstoties uz priekšu, ir arvien sarežģītāk saprast, vai šova galvenais varonis runā taisnību, regulāri uzstājoties ar monologu, kas atkarībā no interpretācijas, ir paraudzēts skatītāju vai kāda no viņa galvā dzimušajiem tēliem. Neatkarīgi no tā, kā ausīm ir paredzētas Eliota vientuļās atziņas, pārsteidzošie atklājumi seriāla otrajā sezonā demonstrē mērus, kādus viņš ir gatavs veikt, lai apmānītu savu pārdomu klausītāju tarbimislaen. Viena no viņa iemīļotākajām frāzēm, šādu atklāsmju brīžos ir: Lūdzu, saki, ka arī tu to redzi, var tikt interpretēta gan kā izmisīgas alkas atrast sabiedroto atbalstu viņa cīņā ar saviem mentālajiem dēmoniem, gan kā aukstasinīga pārbaude, vai klausītājs ir uzķēries uz viņa izliktās ēsmas.

Dabīgi, ka televīzijas seriālam, kas zeļ depresijas un paranojas satraukuma gaismā, piedienas līdzvērtīgi neirotisks skaņu celiņš. Maka Kvaila, priekš seriāla pirmo divu sezonu muzikālā noformējuma, sarakstītās dziesmas ir radītas ap zema līmeņa sintētiskiem pulsiem. Maka mūzika radu lēnām pampstošu sajūtu, kas pamazām un pakāpeniski pārņem klausītāju, radot pieklusinātu, smacējošu trauksmes sajūtu. Šo mūziku varētu piedēvēt synthwave žanram, tomēr tajā trūkst šim stilam raksturīgo griezīgās dinamikas. Skaņdarbiem tikuši piešķirti tādi nosaukumi kā 1.0_2-oneincontrol.aiff, kas atspoguļo seriāla epizodes kārtas numuru un, godinot seriāla IT tematiku, ir pierakstīts programmētāju kodu valodā. Jau minētajā skaņdarbā, skaņa tikpat kā nav dzirdama, ir tikai pāris drēgnas, knapi dzirdamas un mirgojošas, sintētiskas skaņas, kas piebalsojot retiem un griezīgiem elektriskās ģitāras stīgu trinkšķiem, klusām gaudo pāri bezgalīgai basa notij.

Pat kad dziesmas temps uzņem apgriezienus, kā 1.0_6-leavem3here.flac, ar tās šļirces adatas dūrienus atgādinošajiem sintezatora taustiņu piesitieniem, mūziķis ir atstājis pietiekoši daudz vietas starp notīm, lai šausmām neaptrūktos laika kārtīgi nosēsties un uz klausītāja pieres izspiestos sviedru piles. Tiekot nošķirtai no kulta seriāla, Maka Kvaila skaņdarbi vislabāk iederētos kā diskomforta mūzika bezmiega nomocītiem sazvērestību teoriju cienītāju tumšajos dzīvokļos. Ir grūti savādāk izskaidrot 1.3_5-da3m0nsneverstop.ca, dziesmu, kuras maigi zāģējošās sintezatora, skaņas šķiet radītas, lai pavadītu nelīdzsvarotus, trijos no rīta dzimušus saistības starp Stenliju Kubriku un Nīla Ārmstronga pirmajiem soļiem uz Mēness, meklējumus.

Otrais izlaidums, kas ir sarakstīts Mr Robot otrās sezonas vajadzībām, ir vēl tumšāks par pirmo, notīm knapi tiekot cauri reibumu izraisošiem basa dārdiem, lieliski papildinot konkrētās sezonas pieklusināto pārdomu pilno toni. Maka Kvaila panāktais efekts izsit klausītāju no sliedēm līdzīgi kā senu un nepatīkamu atmiņu izraisīti zibšņi, kas mūs apciemo, kad esam vienatnē, sēžot sastrēgumā vai mazgājoties dušā. Neskaitot kuplo Eliota gaitu sekotāju pulku, šis autors būs interesants arī tiem, kuriem patīk ilgi vērties Pripetas panorāmas rata attēlos.