Ramijs Maleks iejūtas sev ierastā tēlā filmējoties Buster’s Mal Heart

Mr Robota zvaigzne Ramijs Maleks, filmējoties Sāras Adīnas Smitas režisētajā Buster’s Mal Heart, varēja iejusties vairākās lomās vienlaicīgi. Buster’s Mal Heart piedāvā trīs smagi salauzta vīrieša dzīves perspektīvas. Ramija Maleka tēlojums, neliks vilties Mr Robot faus, jo tāpat kā Emmy ieguvušajā seriālā, arī šoreiz uzlecošā zvaigzne spēlē paranojas nomocītu tēlu, kas viņa aktiera talantam ļauj izvērsties jau pazīstamā vidē. Tomēr augstvērtīgas kino mākslas piekritējus priecēs vairāk, kā tikai Smitas akūtā simpātija pret atstumtiem tēliem.

Pēc noslēpumaina ievada, kurā divu, okeāna vidū, laivā sēdošu, vīru tēli mirgo kā slikts televīzijas signāls, Maleka varonis Basters ir redzams ārprātā, skrienot cauri mežam, bēgot no bises vicinošu policistu bara, līdz beidzot atdodot slēpni kādā alā. Filmas darbībai atgriežoties 11 dienu senākā pagātnē, kad Basters, valkādams kulta līderim cienīgu garu bārdu un izpūrušiem matiem, pelna iztiku ielaužoties Montanas vasarnīcās. Basters vietējās radio stacijas dīdžejiem ir pazīstams, kā nekaitīgs plānprātiņš, kurš nespēj pārstāt zvanīt viņu programmai, lai brīdinātu klausītājus par kādu kārtējo sazvērestības teoriju. Par spīti pāris trauksmainām pazīmēm, starp tām, ģimenes foto noguldīšanu ar bildi uz leju, katru reizi pametot savu mājokli, Basters nav bīstams apkārtējiem. Šī Bastera empātiskā daba atspoguļojas vēlāk filmā, kad, kāds no viņa vasarnīcu apzagšanas mēģinājumiem noiet greizi, kā dēļ viņam ir jākļūst par aizkustinoši iejūtīgu, kāda pensionēta pāra nolaupītāju.

Vēlāk filmas darbība ieņem citu perspektīvu, rādot, šķietami pie pilna saprāta esošu, Basteru, kura īstais vārds, izrādās ir Džona. Šajā paralēlē Basters dzīvo kopā ar savu sievu Mārtiju un viņas vecākiem un cenšas iekrāt naudu, pēc sava dienas darba kā nomaļas viesnīcas klerkam, strādājot garas maiņas kā kapracis. Šāda dzīvesveida radītā izolācija un drūmums, lēnām noved Basteru līdz neprātam. Bez miega nomocītais varonis tuvojas izmisumam, viņa sapnim par klusu dzīvi, kādā nomaļā īpašumā, kopā ar savu sievu Mārtiju, sākot šķist neiespējamam.

Katrā gadījumā, neiespējamam, ja Basters turpinās pakļauties sistēmai. Vienā naktī, kāds IT speciālists piestāj izmisušā jaunieša viesnīcā, cerībā norēķināties par istabas īri skaidrā naudā, izvairoties no oficiālā viesnīcas pieraksta. Drīz vien abi vīri nododas diskusijai par to kā sabiedrība, ir radīta ar mērķi iesprostot parastus cilvēkus. Noslēpumainais svešinieks paredz pārdabiska atmaksas laika tuvošanos, kuru viņš pats sauc par Otro apgriezienu, kas attīstīšoties kā pasauli pārveidojošs portāls. Sekojot vēl dažām vēla vakara vizītēm, abi vīrieši sāk apspriest iespējamos ceļus, kuri esot ejami strādnieku klases pārstāvim, lai savilktu galus, kā to tik ļoti grib Basters.

Filmai regulāri pārslēdzoties no vienas perspektīvas otrā, demonstrējot divus radikāli atšķirīgus Bastera tēlus, ik pa laikam tiek parādīta arī trešā paralēle, kurā, kāds, kas ļoti līdzinās Basteram, sēž airu laivā, tālā jūrā. Turklāt šī aina mums tiek pasniegta kā vīzija, kas tramda gan Basteru, gan Džonu, tai kalpojot par vienīgo tiešo saikni starp šiem abiem vīriešiem. Vai tā būtu Bastera sapņu versija pašam par sevi, vai arī tieši otrādi? Vai visus trīs vīriešus vieno viens laika ritējums, vai tomēr tie eksistē katrs savā paralēlā visumā? Vēlāk filmā, kļūst arvien grūtāk atšķirt realitāti no Bastera izdomas un rodas iespaids, ka režisore Sāra Smita nemaz nevēlas, lai mēs rodam atbildes uz visiem jautājumiem, kas rodas noskatoties viņas filmu.