Neizteiksmīgā Need For Speed

Pirms skatīties Need For Speed, skatītājam ir jānoskaņojas uztvert šo Skota Vauga 2013. gada darbu ar atvērtu prātu, kā neatkarīgu oriģinālu, nevis kā kārtējo Fast And Furious pakaļdarinājumu. Lai arī filmā ir visi slavenās asa sižeta filmu sērijas sastāvdaļas, ātras mašīnas, iespaidīgi kaskadieru triki, visai izskatīgi aktieri, Need For Speed tomēr cieš no, šim žanram raksturīgās problēmas, stipri viduvēja sižeta. Velkot pazīstamas paralēles ar tādām klasiskām filmām kā Smoky and the Bandit, The French Connection, un citām, kuras sižetu asinājušas ar ātrām pakaļdzīšanās ainām, bez zaļā fona ekrāna palīdzības, Need For Speed tiešām ir elpu aizraujoši, dārgos auto izpildīti, kaskadieru triki.

Filmas galvenais varonis, Tobijs Māršals, kura tēlu atveido Ārons Pauls, ir viens no Amerikas labākajiem mazpazīstamajiem sacīkšu braucējiem. Atšķirībā no sava sāncenša, Dominika Kūpera tēlotā, Dino Brevstera, Tobijs aizvada mierīgu un pieticīgu mūža turpinājumu kā mehāniķim sava tēva veikalā. Finansiālu grūtību spiests, Tobijs negribīgi uzņemas uztūnēt bagātā snoba Dino sacīkšu auto. Prasmīgais mehāniķa darbs atstāj iespaidu uz uzpūtīgo Dino, kas met Tobijam izaicinājumu sacensties ātrumā kādos no viņa ekskluzīvajiem sporta auto. Tomēr, sacīkšu laikā, Dino nejauši nogalina Pītu, vienu no tuvākajiemTobija draugiem un kolēģi – mehāniķi no viņa tēva darbnīcas. Bailēs no soda, Dino padara Tobiju par sava nozieguma grēkāzi. Pēc septiņiem ieslodzījumā pavadītajiem gadiem, sava drauga nāvē nepatiesi apsūdzētais, Tobijs sapulcē savus draugus mehāniķus un izmanīgo eksotisko auto dīleri Džūliju, kuras lomu spēlē Imogēna Pūtsa, un lūdz viņu palīdzību uzvarēt ekskluzīvajās De Leon auto sacīkstēs, cerībā pieveikt Dino Brevsteru un pierādīt savu nevainību.

Need For Speed: Ātruma slāpes, pat citu autosacīkšu žanra filmu konkurencē, neizceļas ar spēcīgu scenāriju. Taisnības meklēšana, labā cīņa ar ļauno, zaudēta mīlestība, lauzti solījumi un naža dūrieni mugurā un citas, kas jau līdz riebumam izspēlētas uz lielajiem ekrāniem, liedz filmas dzinējam griezties uz pilniem apgriezieniem. Režisors Džordžs Gatins ir izlaidis no rokām lielisku iespēju – tiesības rakstīt scenāriju filmai, kas balstās uz 140 miljonu kopijās pārdotas videospēles, kurai pašai nav sava scenārija. Katrā Need For Speed frančīzes spēlē, ir mainīgi varoņi, norises vide un apstākļi, kas Gatinam deva gandrīz neierobežotu brīvību izvērsties filmas režijā, tomēr, filmas viduvējais scenārijs ierobežo jaunā un talantīgā aktieru kolektīva iespējas izvērsties savos tēlos.

Turklāt filma ir sapulcējusi tiešām spējīgu aktieru komandu. Piemēram, otrā plāna lomas mehāniķi Finu spēlējošais Ramijs Maleks, trīs gadu laikā kopš Need For Speed debijas, ir pieteicis sevi kā vienu no spožākajām uzlecošajām zvaigznēm gan televīzijas, gan lielajos ekrānos. Kulta seriālā Mr Robot, Maleks tik pārliecinoši spēlē nelīdzsvarotā hakera Eliota lomu, ka tā nav iedomājama cita aktiera izpildījumā. Līdzīgi panākumi Ramiju ir sagaidījuši arī kino industrijā, kur kritiķi ir novērtējuši viņa aktiermeistarību izpildot tādas lomās kā Neits Destina Kretona Short Term 12 un Basters Sāras Adīnas Smitas režisētajā Buster’s Mal Heart. Tikmēr Need For Speed Maleku un pārējos mehāniķus lomas tēlojošos aktierus Meskudi, Rodrigezu, ir samazinājusi līdz bezsejainiem komiķiem, kuru vājie dialogi atgādina neizteiksmīgas pļāpas. Need For Speed ir tikai filma par ekskluzīvām automašīnām un neko citu. Diemžēl jāatzīst, ka filma būtu baudāmāka, ja tā vēl vairāk koncentrētos uz mašīnām un pārstātu izlikties, ka tai ir dziļš saturs.